Knuts Skujenieks ir viens no inteliģentajiem cilvēkiem, kurš ticis notiesāts nevainīgs. Viņa dzeju raksturo vairāki kritēriji, kā piemēram, dziļa kultūra, inteliģence, dzīves pazīšana, apcerīgums, klusa spēka apziņa un maigums. Viņa dzeja latviešu tautai ir devusi daudz, jo bez visiem šiem dzejniekiem mūsu tautieši nogrimtu un latviešu dzeju vairs nezinātu tās labākajā formā. Varētu teikt, ka Skujeniekam šis laiks bija viņa patieso jūtu laiks viņa dzejā. Tā ir gan skumja, gan cerību pilna, bet visvairāk – tā atšķiras no citu autoru darbiem. Tajā nav sastopams ne naids, ne kas cits. Tajā ir gaišums, tajā pašā laikā parādot nometnes drūmo dzīvi, cerība, drosme un vēlme pēc iekšējās brīvības iegūšanas. Viņā nevirmo naids un alkas pēc atriebības, gluži otrādi – viņš uzskata, ka tam tā bija jānotiek.
Knuts Skujenieks bija viens no pirmajiem, kurš 60. gados pievērsās savas dzejas jaunai radīšanai, izmantojot latviešu folkloras motīvus. Tas nebija pilnīgi tiešs folkloras ietvērums, nē. Tas drīzāk bija savienojums, kas viņa dzeja aptvēra latviešu nacionālās kultūras mantojumu.…
