Proteīni (grieķu: protōs - pirmais) ir tikai no aminoskābēm sastāvošas olbaltumvielas. Proteīni var sastāvēt no vienas vai vairākām aminoskābju virknēm. Tos dēvē arī par vienkāršajām olbaltumvielām. Proteīni ir dzīvības pamats. No proteīniem sastāv organismu orgāni, asinis, muskuļi un tieši proteīni realizē vielmaiņu un enerģētiskus pārvēršanos, kas ir saistītas ar bioloģiskām funkcijām.
Proteīni veido organisma ķīmiskās darbības materiālo pamatni. Tie ir gan enzīmi, gan struktūras, transporta, mehāniskās darbības, aizsardzības, indīgās un rezerves olbaltumvielas.
Cilvēkam galvenie proteīnu avoti ir graudi, eļļas augi, dārzeņi, gaļa un piens.
Olbaltumvielu struktūras
Izšķir 4 struktūras:
Pirmējā jeb primārā struktūra - aminoskābes veido ķēdīti.
Otrējā jeb sekundārā - molekulas savilkšanās spirālē, ko nodrošina ūdeņraža saites (samērā vājas saites starp peptīdgrupu ūdeņraža un skābekļa atomiem).
Trešējā jeb terciārā - sekundārās struktūras spirāle dažnedažādi telpiski saliecas, ko nosaka aminoskābju sānķēžu savstarpējā mijiedarbība.
Ceturtējā jeb kvartārā - olbaltumvielas izveido kompleksus. Tās apvienojas, lai varētu funkcionēt, piemēram, vienā hemoglobīna molekulā ietilpst četras globīna molekulas, lai tas varētu veikt skābekļa pārneses funkcijas. …
