1915. gada pavasarī karadarbība sasniedza arī Latvijas teritoriju. Vācu armija no Lietuvas strauji tuvojās Jelgavai, taču uzbrukums tika negaidīti apturēts. Īpaši nopelni te bija nevis regulārajai Krievijas armijai, bet zemessargiem – diviem gandrīz tikai no latviešiem saformētajiem Daugavgrīvas cietokšņa apvienoto darba rotu bataljoniem. Tikai jūlijā vācu armijai izdevās ieņemt Kurzemi un Zemgali un sasniegt Daugavu un Rīgas pierobežu. Šajās robežās frontes līnija noturējās divus gadus. Latvija bija sašķelta divās daļās: Kurzeme un Zemgale nonāca vācu okupācijas varā, bet Vidzeme un Latgale kļuva par krievu armijas tiešo aizmuguri, kur koncentrējās daudz karaspēka un arī bēgļu. Sākoties vācu armijas iebrukumam, bēgļu gaitās devās aptuveni 500 tūkstoši Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju. Kopumā Latviju atstāja apmēram 800 tūkstoši cilvēku. Tā kā Krievijas valdība nebija domājusi par bēgļiem, latviešu sabiedrība pati izveidoja bēgļu apgādāšanas un pašpalīdzības organizācijas.…
