Ir novērots, ka šādas un līdzīgas idejas laiku pa laikam pārādās gan Latvijas masu medijos, gan politisko aprindu vidū. Uzskatāms, ka tas nestu daudz jauna gan valsts politiskajā, gan visas sabiedrības ikdienas dzīvē. Tāpēc būtu diezgan interesanti uzzināt, kas patiesībā kalpo par iemeslu pārdomām par šādām konstitūcionālām izmaiņām, piemēram, Dace Balode savā rakstā „Kur un kā meklēt jaunu prezidentu?” žurnālā „Nedēļa” saka, tā: „politisko partiju, atvainojiet, bakstīšanās ap prezidenta kandidātu izvirzīšanu, liekas, kļuvusi jau par nacionālo nelaimi, un tas savukārt laiku pa laikam mudina sabiedrību noskaisties un aptaujās balsot par to, ka Latvijai daudz labāks būtu visas tautas vēlēts prezidents, un lielākas kārtības labad varētu pat attiekties no daža laba demokrātijas labuma, iemantojot stingru līderi ar plašām pilnvarām Tādos brīžos neviens īpaši nedomā, ka tas nestu sev līdzi arī būtiskas pārmaiņas varas dalīšanas principos un liktu mainīt Satversmi, kas, pēc vairākuma domām, tomēr darbojas lieliski jau esošajā variantā.” (Balode 2005)…
