Infometija ir visplašākā no metrijām, kas sevī iekļauj gan bibliometriju, scientometriju, kibermetriju, gan arī vebometiju. Katra no šīm metijām veido dažāda veida saites ar blakus stāvošo vai sevī ietverošo metiju, piemēram, gan bibliometija, gan kibermetrija sevī ietver vebometriju.
Infometija aptver informācijas zinātnes teoriju un risina metodoloģiskās problēmas, kas ir saistītas ar informācijas vākšanu un organizēšanu kā arī ar tās būtības atklāšanu, interpretēšanu un lietošanu.
Tulkojumā no grieķu valodas biblio nozīmē grāmatu, bet metria – mērīšanu. Jēdzienu bibliomerija ieviesa zinātnieks Alans Pričards, definējot to kā matemātisko un statistisko metožu pielietojumu grāmatu un cita veida komunikācijā. Bibliometrijas ideja pamatā vienmēr palika viena un tā pati – kaut kā kvantitatīva mērīšana. Tā ir publikāciju, autorības, literatūras lietošanas modeļu, jeb cita veida informacionālo vienību, vai literatūras bibliogrāfijās atspoguļojuma pētniecība. Jebkurā gadījumā tā pēta publikāciju jeb fiksētās informācijas analīzi un to skaitu attiecībā uz to izmantojamību. Bibliometrijas pamatā ir informācijas lietošanas un klasificēšanas paņēmieni, kas tiek analizēti ar statistikas un citātu analīzes metodēm, kā arī tiek atklātas attiecības starp citēšanas biežumu un citu statistisko formu lietošanu. …
