4. cēliens: Serebrjakovs un Jeļena Andrejevna grasās aizbraukt no muižas. Astrovs atņem Voiņickim morfija pudelīti, ko viņš nozadzis no ārsta koferīša. Abi atklāj, ka viņu mūžs nav piepildīts, taču saprot, ka tas vairs nav maināms un jaunu dzīvi uzsākt ir par vēlu. Astrovs un Jeļena Andrejevna atvadās ( Astrova atvadu vārdi: finita la comedia!). Visi atvadās no Voiņicka un Jeļenas Andrejevnas, aizbrauc arī Astrovs. Soņa un Voiņickis mēģina kliedēt drūmās domas un nelaimīgās mīlestības sāpes ar darbu. Soņa sola savam tēvocim Vaņam ( Voiņickim), ka reiz viņi gūs mieru un dzīvos citu dzīvi- gaišu un skaistu. …
