-
Inku arhitektūra
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Kusko | 3 | |
| Maču Pikču | 7 | |
| Citas pilsētas | 8 | |
| Oljantaitambo cietokšņa apmetne | 9 | |
| Svētnīca pie Pakarnamu | 9 | |
| Piļko Kaima | 9 | |
| Saules jaunavu klosteris Koati | 9 | |
| Virakoči templis | 10 | |
| Čulpas | 10 |
Inku arhitektūra ir labi saglabājusies un tā ietver sevī iepriekšējo Dienvidamerikas kultūru tradīcijas. 15.gs.sākumā nelielā inku valsts (veidojusies 12.gs.), sakoncentrējusies ap seno apmetni Kusko, sāka iekarošanas karus. Karavīru panākumus veicināja ne tikai bronzas ieroču lietošana, bet arī valsts centralizētās pārvaldes sistēma, tā rezultātā inki savos ziedu laikos (15.gs. beigās) valdīja pār milzīgu teritoriju, kas aizņēma mūsdienu Peru, Bolīviju, Ekvadoru un daļu no Čīles. Impērija stiepās gar Andu pakāji 3680 km garumā.
Inku valsts savu nosaukumu ieguvusi no aristokrātijas slāņa – inkām. Valsts izcēlusies ar savu perfekti organizēto pārvaldi un absolūto kontroli pār visām dzīves sfērām – arī privāto.
Inku valsts bija vislielākā Senajā Amerikā. Tā bija noklāta ar labu ceļu tīklu. Divas paralēlas taisnas galvenās maģistrāles veda pa kalniem un pa ieleju 6000 km garumā. Tās savienojās ar krustceļiem. Pie ceļiem bija ierīkoti pagalmi zirgu atpūtināšanai. Pār upēm veda akmens un trošu tilti, klintīs izcirta kāpnes. Bija uzcelta vesela cietokšņu ķēde, kuru saistīja uguns signalizācija. Pilsētas izcēlās ar labiekārtotību: pa ielām speciāli izveidotos kanālos tecēja dzeramais ūdens.…
Vispārīgs raksturojums un konkrēti piemēri - Kusko, Maču Pikču, citas pilsētas, Piļko Kaima, Saules jaunavu klosteris Koati, Virakoči templis, čulpas u.c.
