Pētot zvaigžņu spektrus, konstatēja, ka zvaigznes kustas attiecībā pret Saules sistēmu, jo to spektros zināmu elementu sketrāllīnijas bija nobīdītas salīdzinājumā ar līniju stāvokli laboratorijas (nekustīgā) starojuma avota spektrā. Pēc spektrāllīniju Doplera nobīdes nosaka zvaigžņu tuvošanās vai attālināšanās ātrumu.
Kad ieguva tālu zvaigžņu sistēmu- galaktiku spektrus, konstatēja līniju nobīdi uz garo viļņu pusi (uz sarkano spektra daļu), ko nosauca par sarkano nobīdi. Izrādījās,- jo tālāk atrodas galaktika, jo lielāka sarkanā nobīde un tai atbilstošais galaktikas attālināšanās ātrums. Tādēļ pieņēma, ka galaktikas attālinās viena no otras. …
