Taču Normunds nav tikai izlutināts princis, viņš ir labsirdīgs un mīlošs. Viņš glābj Gunu no tās likteņa, piekrītot pildīt savu mantinieka panākumu, un, piekrītot precēt Dzelzs jaunavu, viņš gatavs ziedot visu, darīt jebko, lai glābtu savu mīļoto no sadegšanas uz sārta. Par to liecina arī viņa vārdi Targalam, kad viņš tam lūdz Gunu atbrīvot: “Ej dari, ko tu gribi, precini Vai neprecini — man vienalga, Tik atlaid gūstīto!”, un pašas lugas beigas, kur viņš Targalu nogalina, jo tas uzbrūk Gunai.
Normunds spēj pārsteigt ar savu īpašo raksturu. Par to mēs varam pateikties Aspazijai, kas spējusi radīt ko tik vienkāršu un sarežģītu reizē. Šķiet, Normunda tēlā atspoguļojas viņa dzīves pieredze.
…
