Drīz jau būs pagājis viens gads, kopš 2006. gada 28. – 29. novembrī Rīgā norisinājās NATO samits. Būdams pirmais NATO samits kādā no bijušajām PSRS republikām, tas iemieso sevī lielu simbolisku nozīmi. Arī tajā pieņemtie lēmumi ir saistoši ne tikai pašām NATO dalībvalstīm, bet arī daudzām citām pasaules valstīm. Samita lēmumos ir ieinteresēta gan Krievija, gan tās pasaules valstis, kurās NATO ir tieši vai netieši iesaistījusies svarīgos politiskos un militāros procesos.
Samita norises vieta ir skaidrs atgādinājums Krievijai par 2004. g. NATO paplašināšanos. Lēmums rīkot samitu Rīgā tika pieņemts jau 2005. g.i un apliecina, ka Baltijas telpa nu ir NATO militārās alianses ietekmes zonas sastāvdaļa. Visticamāk, ka tieši to domājusi tā brīža Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe‑Freiberga, sakot: „Tas, ka galotņu sanāksme notiks mūsu kā jaunas dalībvalsts galvaspilsētā, nes milzīgu simbolisku nozīmi.”…
