Tiflopedagoģija kā zinātne. Tās uzdevumi un pētīšanas metodes.
Tiflopedagoģija – (no grieķu vārda typhlos – neredzīgs) risina problēmas, kas saistītas ar to bērnu mācīšanu un audzināšanu, kuriem ir redzes defekti.
Tiflopedagoģija kā zinātne nodarbojas ar šādu problēmu risināšanu :
1.Veic to cilvēku psiholoģiski pedagoģisko un klīnisko izpēti, kuriem ir smaga redzes pataloģija. Izmeklēšanas gaitā tiek pārbaudīta :
a)centrālā redze – acs kā redzes orgāna raksturošanas izšķirošais rādītājs, viens no acs pataloģisko procesu novērtēšanas pamatrādītājiem un bieži ārstēšanas efektivitātes noteikšanas galvenais rādītājs. Biežāk centrālo redzi sauc par redzes asumu;
b)perifēriskā redze – tā nosaka cilvēka orientēšanos telpā. Perifēriskās redzes izmeklēšana ir ļoti svarīga daudzu slimību gadījumā;
c)binokulārā redze – tā ir nepieciešama, lai iegūtu priekšstatu, kurš priekšmets atrodas tuvāk, kurš tālāk no mums, kā arī dziļuma sajūtai;
d)krāsu redze – cilvēki, kuriem ir traucēta krāsu maņa, nedrīkst strādāt par transporta līdzekļu vadītājiem;…
