Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 1.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 2.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 3.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 4.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 5.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 6.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 7.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 8.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 9.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 10.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 11.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 12.
  • Referāts 'Ansis Lerhis-Puškaitis un viņa darbs folkloristikā', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Ansis Lerhis Puškaitis (1859-1903) ir izcilākais latviešu tautas pasaku krājējs. Pasaku folkloristikā viņa darbība pielīdzināma tam darbam, kuru veicis Krišjānis Barons, strādādams ar tautas dziesmām. A. Lerhis-Puškaitis arī pats rakstījis folkloristikas rakstura stāstus, pasakas un tēlojumus bērniem. Bijis arī viens no labākajiem sava laika skolotājiem Kurzemē.

Biogrāfija. Ansis Lerhis, kas vēlāk pieņēma rakstnieka uzvārdu Puškaitis, dzimis 1859. gada 2. septembrī Talsu pagasta Cīruļu mājās, kur viņa tēvs bija saimnieks. Savā dzimtajā pusē jau bērnībā iepazinies ar daudziem tautas nostāstiem par raganām, burvjiem un burvēm, kā arī stipriniekiem, kas vēlāk deva vielu viņa stāstiem par Ojāru un Vodžu. Ar teicamām sekmēm mācījās vairākās mācību iestādēs, īpaši Talsu apriņķa skolā. Būdams Talsu muižā pansijā, viņš uzņem iespaidus, kas dod vielu stāstam ,,Kā jūgsi – tā brauksi”. Kādu pusgadu izglītības nolūkos pavadījis Tērbatā un divus gadus gatavojies pie T. Veidemaņa Džūkstē. 1879. gadā A. Lerhis-Puškaitis Irlavas skolotāju seminārā kā eksternis ieguva skolotāja tiesības. (Eksternis – persona, kas kārto tikai eksāmenu, bet attiecīgajā skolā tieši nemācās.) Ar to nebeidzās Lerha-Puškaiša skološanās, jo arī turpmākajā mūžā viņš nemitīgi paplašināja savu redzesloku, īpaši latviešu valodā, vēsturē un folklorā. No 1879. līdz 1880. gadam strādājis Anneniekos (Tukuma apr.), kopš 1881. gada bijis par skolotāju Džūkstes-Pienavas pagasta skolā, bet no 1883. gada līdz mūža beigām Džūkstes Lancenieku skolā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants