Laikā, kas Romas impērijas austrumu novados attīstījās un plauka kultūra, rietumu zemes teritorijas, sākot ar 5. gs., pārdzīvoja nepārtrauktus barbaru iebrukumus. 420. g. vestgoti Alariha vadībā izlaupīja Romu. 455. g. Romā iebruka vandaļi un iznīcināja visas tās kultūras vērtības, kuras nespēja aizvest sev līdzi. Ravennā neiedomājamā ātrumā viens imperators tronī nomainīja citu. 476. g. tika gāzts pēdējais Romas imperators Romuls Augustuls. Tas ir antīkās civilizācijas beigu gads un viduslaiku sākums.
Laikposmā no 5. – 11. gs. kristietību pieņēma turpat vai visas Eiropas tautas, un tās vienoja kopēja baznīcas virsvalde – pāvesta vara. 1054. g. oficiāli baznīca sašķēlās Rietumu katoliskajā un Austrumu pareizticīgajā baznīcā. Viduslaikos baznīcai piederēja noteicošais vārds gandrīz visās dzīves jomās. Izglītību bija iespējams iegūt tikai klosteru un baznīcu skolās. [2.; 66.]
Viduslaiku kultūra veidojās diezgan neviendabīgi. Romas impērijai sadaloties, katrs tās apgabals attīstījās visai atšķirīgi. Raksturojot Rietumeiropas kultūru, varētu būt šādi galvenie posmi:
1)lielā tautas staigāšana;
2)Karolingu laiks;
3)romānika;
4)gotika.…
