Gan reliģijai, gan sabiedrībai bija nosodoša attieksme pret vīriešiem, kas nestājās laulībā. Tomēr pilsoņu tiesības viņi nezaudēja. Nestāšanās laulībā bija pārkāpums pret sabiedrību.
Precējušies vīrieši tika cienīti. Vairāk uzticējās vīriešiem, kam laulībā bija daudz bērnu īpaši dēlu.
Sākot ar 6.gs.p.m.ē parādījās testamenti. Tēvs nedrīkstēja atstāt meitas bez pūra un dēlus bez īpašuma.
Sievietes uzskatīja par pastāvīgai dzīvei un rīcībai nespējīgām būtnēm, un politisku tiesību tām nebija.
Meitām vīru izraudzīja tēvs. Laulības bija darījums.
Starp vīru un sievu parasti bija liela vecuma starpība: meitas pie vīra tika izdotas ~13 – 15 gadus vecas, bet vīrieši parasti precējās ~ 30 gadu vecumu.
Laulību šķiršana līdz pat klasiskajam laikmetam tikpat kā nebija sastopamas.
Sparta un Atēnas bija Grieķijas lielākās pilsētvalstis. Šo pilsētvalstu iedzīvotāju dzīvesveidi bija ļoti dažādi.
SPARTA
Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar karošanu. Spartiešu dzīvesveids bija skarbs un pakļauts disciplīnai. Katrs spartietis sāka trenēšanos kara mākslā 7 gadu vecumā un palika karavīrs līdz 60 gadu vecumam. Visā Grieķijā baidījās no bargajiem spartiešu karavīriem.
Arī sievietes bija labā fiziskā formā, jo nodarbojās ar skriešanu un cīņu.
Par spartietēm teica:” Vienīgi Spartā vīri ieklausās sievās.” Uz to kāda spartiete atbildēja:’’ Vienīgi Spartā sievas dzemdē īstus vīrus!”
ATĒNAS
Atēnietis cēlās līdz ar rītausmu un ar lūgšanu sveica sauli. Pēc maizes un vīna iebaudīšanas viņš devās uz ielas.…
