-
Izglītība Baltijas reģionā un Norvēģijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Izglītība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā | 4 |
| 1.1. | Pamatizglītība | 5 |
| 1.2. | Vidēja izglītība | 5 |
| 1.3. | Augstākā izglītība | 6 |
| 2. | Izglītība Norvēģijā | 7 |
| 2.1. | Pamatizglītība un vidēja izglītība | 7 |
| 2.2. | Austākā izglītība | 8 |
| 3. | Studentu skaits Baltijas reģionos un Norvēģijā | 9 |
| 4. | Valsts budžeta izdevumi izglītībai | 13 |
| 5. | Darba meklētāju īpatsvars sadalījums pēc izglītības līmeņiem 2006 | 16 |
| Secinājumi | 18 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 20 |
Izglītība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un dzīves līmeņa uzlabošanai. Izglītības un zinātnes nozīme būtiski palielinās sakarā ar nepieciešamību mainīt tautsaimniecības orientāciju, pārejot uz zinātņietilpīgu ražošanu un orientējoties uz intelektuālā potenciāla izmantošanu un attīstību. Ņemot vērā sabiedrības nacionālo un valodu dažādību, īpaši akcentējama ir tā loma, ko veic izglītības sistēma kā sabiedrības integrācijas mehānisms.
Līdz ar to izglītības sistēmai tiek izvirzītas sekojošās prasības:
nodrošināt zināšanas un prasmes dzīvei demokrātiskā sabiedrībā;
nodrošināt iedzīvotāju konkurētspēju tirgus ekonomikas apstākļos, attīstot mūžizglītības sistēmu;
saglabāt raksturīgo kultūrvidi multinacionālas sabiedrības apstākļos.
Tas nozīmē, ka izglītībā - nozarē, kas nodrošina visas sabiedrības un valsts kopīgās intereses, ir jāsaglabā valsts budžeta finansējums un investīcijas attīstībai, apzinoties, ka ieguldījumi izglītībā nav vērtējami kā ikdienas patēriņa izdevumi, bet gan kā ilglaicīgas investīcijas, kas resursu ietaupījumu un nacionālā kopprodukta pieaugumu rada tikai perspektīvā. Ierobežotie finansu resursi vienlaikus nosaka nepieciešamību skaidri definēt prioritātes.…
