1957.gada 25.martā Romā tika parakstīts Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) līgums, ar kuru sešas valstis apņēmās izveidot kopienu, lai veicinātu tirdzniecību un ekonomikas attīstību. EEK pēc Māstrihtas līguma tika pārveidota par Eiropas Kopienu, jo dalībvalstis vēlējās paplašināt kopienas ietekmi arī uz citām jomām, ne tikai ekonomiku, tādējādi pirms 50 gadiem parakstītais līgums ielika pamatus Eiropas integrācijai un uzplaukumam.
Tajā laikā ciešāka integrācija nešķita pašsaprotams Eiropas attīstības ceļš. Otrais pasaules karš bija beidzies tikai pirms 12 gadiem, bet Eiropu jau atkal sašķēla dzelzs priekškars, kura otrā pusē saimniekoja komunisti, kam bija sava izpratne par tautu draudzību.
Itālija tolaik bija nabadzīga un atpalikusi un Romas līguma parakstīšana neizpelnījās pasaules uzmanību, jo tās lielāka uzmanība bija pievērsta citiem politiskiem notikumiem. Rietumeiropas valstis jau pirms tam bija spērušas vairākus būtiskus soļus ceļā uz ciešāku integrāciju. Tā 1951.gadā parakstītais līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidošanu sekmēja Vācijas un Francijas tuvināšanos, lai novērstu kārtējo karu starp abām valstīm.
Romas līguma parakstītāji ( Rietumvācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksenburga) apņēmās izveidot Eiropas Ekonomisko kopienu, kas kļuva par mūsdienu Eiropas Savienības priekšteci, un vēl šodien ir Eiropas integrācijas pamats. Līguma mērķis bija izveidot vienotu Eiropas tirgu, vienotu Eiropas ekonomisko telpu, kurā būtu garantēta brīva cilvēku, kapitāla, preču un pakalpojumu kustība. …
