Nacionāla valsts ir mūsdienu politikas neatņemama sastāvdaļa. Par nacionālu valsti ir pieņemts uzskatīt tādu valsti, kuras pamatā ir viena vai dominē kāda noteikta tauta. Atsaucoties uz vēsturi, cilvēki par nāciju var kļūt tikai konkrētā dzīves posmā. Vienkārši teritoriālā valsts pret nacionālo valsti tika nomainīta, pamatojoties uz sociālām, kulturālām, ekonomiskām pārmaiņām.
Vairākas Eiropas nacionālās valstis izveidojās vai arī atguva neatkarību tieši pēc Padomju Savienības sabrukuma. Šo valstu veidošanās ir saistīta arī ar trešo demokratizācijas vilni. Šis demokratizācijas process veicināja globalizācijas attīstību. Tā rezultātā arī mūsdienās savu augošo progresu turpina komerciālā, ekonomiskās ražošanas, finansu, komunikatīvā, moderno tehnoloģiju sfēra.
Globalizācijai ir arī negatīva ietekme, proti, tā veicina problēmas, kuras valstis vairs nevar atrisināt tikai savas valsts līmenī. Tās ir nepieciešams risināt tikai globālā mērogā. Līdz ar to nacionālo valstu pastāvēšana tiek apdraudēta, jo, lai tiktu galā ar problēmām, ir spiestas nemitīgi sadarboties ar citām valstīm un vispasaules organizācijām, dažreiz aizmirstot par savu suverenitāti.…
