Persona A. iedeva traktoru (bez motora) personai B. B traktorā ielika tikko pirktu jaunu motoru, kurš ir vērtīgāks par traktoru. 2 gadus abas personas jaunizveidoto traktoru lietoja kopīgi. Pēc 2 gadiem radās strīds un persona B. pieprasīja visu traktoru sev. Vai persona B. var iegūt īpašumā visu traktoru? Kā atrisināt situāciju pēc būtības?
Atbilde: CL 980.p. – „Ja vairāku īpašnieku kustamas lietas kaut kādā kārtā, vai nu viņiem savstarpēji vienojoties, vai nejauši, tiek savā starpā savienotas un ja dalībnieku starpā nav sevišķas norunas, tad šādā kārtā radusies jaunā lieta ir viņu visu kopīpašums domājamās daļās, kuras atbilst katras atsevišķās savienotās lietas vērtībai”.
Gan traktors, gan motors ir kustamas lietas. Tā kā 2 gadus A un B kopīgi lietoja jaunizveidoto traktoru(traktors ar motoru), tad tas liecina, ka viņi savstarpēji ir bijuši vienojušies par to, ka B ieliks A piederošajā traktorā motoru. Piemērs nenorāda, ka starp A un B būtu pastāvējusi kāda sevišķa noruna. Līdz ar to jauniegūtais traktors ir A un B kopīpašums, pie kam B ir lielāka domājamā daļa nekā A(motors vērtīgāks par traktoru).
Tā kā tehniku (auto u.tml.) nav iespējams reģistrēt uz vairākiem īpašniekiem, pie kam vēl domājamās daļās, tad iesaku A un B savstarpēji vienoties, kurš kuram atlīdzina par otras personas ieguldītajiem līdzekļiem.…
Cauri divu īpašnieku zemēm tecēja neliela upīte, kuras tecējums, sakarā ar aizsprosta izveidošanu, tika novirzīts caur zemes īpašnieka A. zemi. Līdz ar to, ka nav iespējams atgūt upes tecējumu vecajā gultnē, persona A. apstrādājot upes krastā esošo zemi, apstrādāja arī upes atstāto gultni. Persona B. cēla iebildumus, ka arī viņam esot tiesības uz atstāto gultni, tomēr persona A. jebkādus iebildumus noraidīja, pamatojoties uz to, ka upes jaunais tecējums ir tikai caur viņa zemi un līdz ar to viņam vienīgajam ir tiesības uz atstāto gultni. Analizējiet situāciju? Atbilde: upes nav atdalāmas no krastiem, tās ir uzskatāmas par nedalāmu vienību. Par to liecina, pirmkārt, tas, ka tādā gadījumā, ja upe atstāj iepriekšējo gultni, tad iepriekšējā gultne kļūst par krasta īpašnieka īpašumu. Tajā pašā laikā upe, kura izveidojusies jaunā vietā, kļūst par krasta īpašnieka ieguvumu. Otrkārt, pateicoties divu lietu savienojumam, vienas lietas īpašnieks kļūst zaudētājs, jo viņa īpašums pāriet citam. Tā tas notiek arī upes un krastu gadījumā, kad upe, pametusi iepriekšējo, iegūst jaunu gultni. Lietu tiesības paredz dažādus īpašuma iegūšanas pamatus (dabas procesi, personu darbība, citi notikumi un darbības).
