Hipnozes izcelsme meklējama senatnē, dažādu tautu priesteru, šamaņu un dziednieku darbā.
Rietumu pētnieki par hipnozes pamatlicēju uzskata 18. gadsimta austriešu ārstu F.Mesmeru. Viņš uzskatīja, ka kosmosā ir īpaša viela – “magnētiskais fluīds”, ko atsevišķi cilvēki spēj uzkrāt un nodot citiem, lai viņus dziedētu.
Kā zinātne hipnoloģija (transoloģija) aizsākas XIX gs. vidū, bet terminu «hipnoze» pirmoreiz lietoja angļu ķirurgs Breids 1843. gadā, kurš to izmantoja anestēzijā.
19. gadsimta 80. un 90. gadi ir hipnozes zelta laikmets. Šajā laikā tā tika plaši pētīta, izmantota klīnikā, notika speciāli starptautiski kongresi, katram ārstam bija jāpārzina hipnozes izmantošana.…
