Romānā netrūkst atziņu, tomēr ļoti spilgti tiek parādīts tas, ka cilvēkam ir jācīnās, jāizbauda dzīve. „Nekad nepārtrauc cīkstēties ar Dievu. Ja cilvēks grib uzvarēt kārdinājumu, tad tikai viens ceļš, kā to panākt: ņem pretī, izbaudi un mācies to nicināt.” Cilvēks nedrīkst padoties, padomju laikos, kad cilvēkam nekas nedrīkstēja piederēt, nedrīkstēja brīvi izteikties, tomēr cilvēki nepadevās, cerēja un ticēja, ka Latvija var būt brīva. Jā, mēs izbaudījām brīvību, joprojām baudām, lai arī sabiedrībā ir daudz nicinājuma un kritikas. Arī Roze nepadevās, cēlās un krita, šķīrās un mīlēja, smējās un raudāja, tomēr nepadevās, jo cilvēks ir domāts izaicinājumiem. Arī man šī doma šķiet ļoti tuva, vecāki vienmēr mudinājuši visu izbaudīt, tomēr viss jāmēģina ar mēru, citādi kārdinājums var sākt kļūt par ikdienišķu parādību.
Cilvēks vienmēr ir meklējis atbildes, dažreiz uz saviem jautājumiem, dažreiz uz dzīves uzdotiem jautājumiem. …
