Uzņēmējdarbība ir ne tikai savu personīgo vajadzību apmierināšana, parasti tās
mērķis ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās
intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas visas sabiedrības vajadzības.
Uzņēmējdarbība ir īpašs domāšanas un dzīves veids, netradicionālu risinājumu meklēšana,
jaunu tehnoloģiju ieviešana un jaunu tirgu meklēšana. Kopš stājies spēkā jaunais
Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbības terminu traktējums. Tiesiskajā leksikā un
normatīvajos aktos nav tādu jēdziena kā uzņēmējdarbība, toties ir jēdziens komercdarbība.
Līdz Komerclikuma spēkā stāšanās brīdim uzņēmējdarbības jēdzienu definēja likums “Par
uzņēmējdarbību”.
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska, pašiniciatīvas ierosināta saimnieciska
darbošanās un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, pārdošanu vai
pakalpojumu sniegšanu, lai gūtu peļņu.
Komerclikumā trūkst uzņēmējdarbības definīcijas, kaut arī tās esamība netiek noliegta.
Likumā ir norādīts, ka komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Tātad
uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens nekā komercdarbība .1
Uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) ir nepieciešams uzņēmums. Saskaņā ar Komerclikumu
“uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto
komercdarbības veikšanai”. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un
bezķermeniskas lietas u.c. saimnieciskas vērtības. Uzņēmums ir patstāvīgi saimniekojošs
subjekts, organizatoriski saimnieciska vienība, kas īsteno saimniecisko darbību. …
