Daudzi jūrnieki, kas strādā uz kuģa, kurš kuģo zem „izdevīga karoga” saņem šokējoši zemas algas, dzīvo ļoti sliktos sadzīviskajos apstākļos, strādā virsstundas bez pienācīgas atpūtas. Tiem ir mazs atvaļinājums krastā, neadekvāta medicīniskā aprūpe un bieži vien netiek ievērotas darba drošības izpilde uz kuģiem, sliktākajos gadījumos apkalpe tiek ieslodzīta uz kuģiem.
Liela loma ir tajā zem kāda karoga kuģo kuģis- baltā, pelēkā, melnā. Kuģu karoga valstu dalīšana pa sarakstiem, atkarībā no kuģu tehniskā stāvokļa un drošības, ir ne tikai valsts prestiža jautājums – atrasties zem baltā karoga kuģu īpašniekiem ir izdevīgi, jo šo valstu kuģi ārzemju ostās tiek pārbaudīti daudz retāk nekā pelēkā, nemaz jau nerunājot par melnā saraksta kuģiem.
Latvija gan atrodas pelēkā saraksta augšgalā, taču līdz baltajam visu laiku mazliet pietrūkst. Līdzšinējā metodika noteica, ka baltajā sarakstā var iekļūt valstis, kuru kuģiem, gada laikā veicot 100 inspekcijas ārvalstu ostās, aizturēšanu skaits nepārsniedz 2%, savukārt ja gada laikā tiek veiktas 1000 inspekcijas, tad aizturēšanu skaits nedrīkst pārsniegt 5,4%, ja 4000 inspekcijas – ne vairāk kā 6,5% aizturēšanu – un tā tālāk. Skaidri redzams – jo lielāka valsts, jo tai vairāk kuģu, jo zemākas prasības – procentuāli aizturēšanu skaits pieļaujams lielāks. Taču pret mazajām valstīm ar nelielu kuģu skaitu šādas metodikas pielietošana uzskatāma par diskriminējošu.
…
