1.ĀKT tiesību priekšmets un tā jēdziens
Konstitūciju jēdziens, forma, struktūra. Konstitūcija – valsts pamatlikums. Likums, kuram pakļaujas citi likumi. Parasti konstitūcijas sastāv no: 1. Preambulas (var būt, var nebūt), 2. Pamatdaļas, 3. Noslēguma noteikumiem, 4. Pārejas noteikumiem, 5. Papildus noteikumiem, 6. Pielikumiem. Konstitūcijas iespējams klasificēt, izmantojot četrus kritērijus: 1. pēc formas (kādā objektīvi izpausta likumdevēja griba, 2. pēc pieņemšanas kārtības, 3. pēc grozīšanas kārtības, 4. pēc darbības laika. Pēc formas konstitūcijas iedalās: rakstītajās un nerakstītajās. Rakstītās konstitūcijas sastādītas vienota dokumenta veidā, kas izveidots pēc noteiktas sistēmas. Pēc pieņemšanas kārtības konstitūcijas iedalās: 1. dāvinātās vai oktoētās, 2. konstitūcijas, kuras pieņēmušas pārstāvniecību institūcijas, piemēram Satversmes Sapulce, 3. pieņemtas referenduma ceļā, 4. konstitūcijas, kuras pieņēmušas koleģiālas tautas ievēlētas institūcijas, piemēram Tautas Padomes. Pēc grozīšanas kārtības : 1. cietās, 2. parastās. Pēc darbības laika: 1. pagaidu, 2. pastāvīgās. Tāpatās tās var dalīties: Pēc politiskā režīma (demokrātiskas, antidemokrātiskas). Pēc valdīšanas formas (monarhiskas, antidemokrātiskas).
2.ĀKT sistēma
ĀKT sistēma sastāv no VISPĀRĒJIEM PRINCIPIEM – t.i.tautas suverenitātes,tautas pārstāvības,varas dalīšanas,neatņemamām tiesībām,deputātu neatkarības no vēlētājiem,konstitucionālo tiesību aizsardzības tiesā,valsts galvas par savu darbību atbildību nenes u.c.;KONSTITUCIONĀLI TIESISKAJIEM INSTITŪTIEM – t.i.cilvēka un pilsoņa tiesiskais statuss,sabiedriskās iekārtas pamati ,valsts pārvaldes forma,vēlēšanu tiesības,tautas pārstāvība,konstitucionālā kontrole;;KONSTITUCONĀLI TIESISKAJĀM NORMĀM – tt.i.-vispārobligātie uzvedības noteikumi,kurus noteikusi vai sankcionējusi valstsun kuru izpildi nodrošina valsts,lai aizsargātu un regulētu būtiskākās savbiedriskās attiecības,iekšējā struktūra,hipotēze,dispozija ,sankcija.…
Atbildes uz ieskaites jautājumiem ĀRVALSTU KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Jautājumi un atbildes. 1. ĀKT tiesību priekšmets un tā jēdziens Konstitūciju jēdziens, forma, struktūra. Konstitūcija – valsts pamatlikums. Likums, kuram pakļaujas citi likumi. Parasti konstitūcijas sastāv no: 1. Preambulas (var būt, var nebūt), 2. Pamatdaļas, 3. Noslēguma noteikumiem, 4. Pārejas noteikumiem, 5. Papildus noteikumiem, 6. Pielikumiem. Konstitūcijas iespējams klasificēt, izmantojot četrus kritērijus: 1. pēc formas (kādā objektīvi izpausta likumdevēja griba, 2. pēc pieņemšanas kārtības, 3. pēc grozīšanas kārtības, 4. pēc darbības laika. Pēc formas konstitūcijas iedalās: rakstītajās un nerakstītajās. Rakstītās konstitūcijas sastādītas vienota dokumenta veidā, kas izveidots pēc noteiktas sistēmas. Pēc pieņemšanas kārtības konstitūcijas iedalās: 1. dāvinātās vai oktoētās, 2. konstitūcijas, kuras pieņēmušas pārstāvniecību institūcijas, piemēram Satversmes Sapulce, 3. pieņemtas referenduma ceļā, 4. konstitūcijas, kuras pieņēmušas koleģiālas tautas ievēlētas institūcijas, piemēram Tautas Padomes. Pēc grozīšanas kārtības : 1. cietās, 2. parastās. Pēc darbības laika: 1. pagaidu, 2. pastāvīgās. Tāpatās tās var dalīties: Pēc politiskā režīma (demokrātiskas, antidemokrātiskas). Pēc valdīšanas formas (monarhiskas, antidemokrātiskas). 52 jautājumi!
