Maikls Faradejs

Dzimis 1791. gada 22. septembrī - 1867. gada 25. augustā Londonas priekšpilsētā, kalēja ģimenē.
Pēc pamatizglītības iegūšanas 14 gadu vecumā sāka strādāt par grāmatsējēju grāmatu veikalā.
Apmeklējis vienu no dižā angļu fiziķa Hamfrija Deivija lekcijām, viņš lekciju rūpīgi pierakstīja, iesēja to un nosūtīja Deivijam. Fiziķis bija tik pārsteigts, ka piedāvāja Faradejam kļūt par viņa sekretāru.
1815. gadā sāka strādāt par asistentu kādā no Londonas Karaliskā institūta laboratorijām. Tolaik tā bija viena no labākajām fizikas laboratorijām pasaulē.
1924. gadā kļuva par Londonas karaliskās biedrības locekli.
1825. gadā viņš nomainīja Deiviju laboratorijas vadītāja amatā.
1930. gadā Faradejs kļuva par Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas goda locekli.
Institūta ēkā Faradejs pieticīgi un noslēgti nodzīvoja visu mūžu. Viņš sniedza daudzas konsultācijas dažādiem rūpniecības uzņēmumiem, taču honorārus allaž veltīja labdarības mērķiem.
SASNIEGUMI ĶĪMIJĀ
1823. gadā sašķidrināja hloru.
1825. gadā, Deivijam piepalīdzot, atklāja ūdeņraža bikarbonātu, kuru vēlāk Eilhards Mičšerlics pārdēvēja par benzolu.
1925. gadā viņu arī iecēla par laboratorijas direktoru.
Viņa kā ķīmiķa darbs tika aprakstīts sējumā „Eksperimentālie pētījumi ķīmijā un fizikā”, kurš tika izdots 1858. gadā.
1860. gadā iznākušās sešas bērniem domātās lekcijas ar nosaukumu „Sveces ķīmiskā vēsture” kļuva par zinātnes literatūras klasiku.
SASNIEGUMI FIZIKĀ
Elektromagnētiskās indukcijas parādības atklāšana.
Statiskās elektrības un elektriskās indukcijas atklāšana.
Kosmoss un elektrība.
„Faradeja efekts”.…