Humānpedagoģijas metodoloģijas pamatā ir cilvēks kā veselums, viņa dvēseles, uzvedības un rīcības izpratne, jo dabu izskaidro, bet dvēseli saprot.
Visā pasaulē 20.gs. otrajā pusē skolās sākās straujas izmaiņas. Galvenās no tām:
• Skolu sistēmu demokratizācija
• Normatīvās pedagoģijas vietā pakāpeniski ienāk humānpedagoģija
• Vērojama izglītības diferenciācija
• Mainās mācību formas un metodes
• Liela uzmanība pievērsta atklāsmes mācībām
• Jaunu tehnisko mācību līdzekļu ieviešana skolās
• Kompjūterspēles – principiāli jauns ceļš mācībās
• Mācību procesa modernizācija, izmantojot jaunus efektīvus informācijas avotus
Pētnieki – Džeroms Bruners, Karls Rodžers, Volfgangs Klafki, Kristīne Mellere, Fēlikss fon Kube, Edmunds Kēzels, Karls Ašerslēbens, Ļevs Vigotskis, Leonīds Zankovs, Mihails Skatkins, Īzaks Lerners.
…
