Es izbaudīju šādu jaunu un 21.gadsimta modē neredzētu stilu, tas bija kaut kas atsvaidzinoš, bet ilgi neaizkavējos, jo vēlējos satikt Bahu. Devos pa Veimāras ielām, cerot, ka eju pareizā virzienā un pa ceļam satikšu kādu, kurš norādīs pareizo ceļu uz baznīcu. Mēroju diezgan tālus ceļus, jo pāris reizes nonācu ielu strupceļos, līdz beidzot nonācu baznīcas priekšā, ieejot iekšā izdzirdēju skanam savu mīļāko Baha skaņdarbu – tokāta un fūga rē minorā. Tomēr paspēju! Biju cerējusi, ka man būs izdevība šo burvīgo skaņdarbu dzirdēt paša mākslinieka izpildījumā, re, kā man paveicās!
Ieguvusi visu, pēc kā biju devusies šajā ceļojumā, veicu garo ceļu mājās.
…
