Hieronīms Boss kā mākslinieks bijis vienreizējs un savdabīgs, apveltīts ar izteiktu nīderlandiešu vērīgumu, spilgtu iztēli, fantāziju un diezgan drūmu humora izjūtu, kas viņa gleznās izpaudās kā leģioni mazu, rāpojošu, biedējošu radībiņu ar dažādu dzīvnieku, kukaiņu, augu un pat cilvēku ķermeņu iezīmēm. Jāteic, ka Hieronīma Bosa briesmoņi krasi atšķīrās no viduslaiku himerām – uz viņa fantāzijas fona himeras likās nekaitīgas.
Hieronīms Boss savās gleznās bieži vien spēlējās ar elles un paradīzes atspoguļošanu un cilvēka attieksmi pret reliģiju. Viņa uztverē “pasaule ir kā siena kaudze, no kuras katrs velk tik, cik spēj”. Lai paspilgtinātu savu uzskatu nozīmīgumu, H.B. izmantoja zināšanas alķīmijā un astroloģijā un savās gleznās attēloja fantastiskus, atbaidošus, bet tajā pašā laikā ļoti reālistiskus, ļaunu nodomu vadītus nezvērus. Viņš spēcīgi izmantoja kontrastus, pretstatus, bieži vien nostādīja sabiedrību dilemmas priekšā, uzsverot cilvēka divkosīgo būtību – brīžiem izceļot visus tikumus un netikumus pārāk pārspīlēti. H.B. dzīvoja laikā, kad ne tikai cilvēks, bet arī reliģija – īpaši kristietība – nonāca asās pretrunās savās domās un darbos.…
