Frānsiss Bēkons, filozofs un valstsvīrs, bija jaunākais Sera Nikolasa Bēkona dēls. Viņš piedzima Strandā 1561.gada 22.janvārī. Trīspadsmit gados viņš ar savu vecāko brāli Antoniju tika aizsūtīts uz Trinitijas koledžu Kembridžā. Tur viņš pirmo reizi satika karalieni, uz kuru lielu iespaidu atstāja viņa pāragru attīstījušais intelekts. Kembridžā viņu neapmierināja Aristoteļa laika filozofija, jo pēc viņa domām tā bija neražīga un noveda tikai pie nerezultatīvām debatēm.
1576.gadā viņš sāka strādāt Francijas vēstniecībā. Trīs gadus vēlāk viņa tēva nāve lika izšķirties par Frānsisa profesiju. Tāpēc viņš devās uz tiesu, un, pēc nesekmīga mēģinājuma pierunāt Burgliju dot viņam darbu, Frānsiss nolēma nopietni studēt tieslietas. Tomēr viņš nepameta filozofiju un publicēja latīņu traktātu Temporis Partus Maximus (Varenākā laika dzimšana), pirmo savas jaunās sistēmas uzmetumu.…
