)Lietu tiesību raksturojums.
Lietu tiesības – civiltiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām. (attiecības starp subjektiem un lietām).
Lietu tiesiskajās attiecībās persona var īstenot savas tiesības uz:
-mantu, -lietu, -lietu piederību, -valdījumu un rīcību.
Lietu tiesības ir absolūtas tiesības.
Jebkurai personai ir jāņem vērā lietas īpašnieka, pilnvaroto personu intereses, kam ir tiesības uz konkrētu lietu. Pārējiem ir pienākums atturēties no lietu tiesību aizskaršanas.
Civiltiesību speciālists K. Čakste uzsver, ka lietu tiesībām piemīt tā saucamās:
*sekošanas tiesības, *priekšrocības tiesības.
Sekošanas tiesības izpaužas tādējādi, ka uz nekustamo īpašumu nodibinātais servitūta ceļš paliek kā šī nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kaut arī tā līdzšinējais īpašnieks to pārdevis citai personai. Sekojoši, jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam būs jāsamierinās ar servitūta ceļa pastāvēšanu.
Priekšrocības tiesības – konfliktu gadījumos, kad saduras saistību tiesības ar lietu tiesībām, priekšroka ir lietu tiesībām.
Piemēram, ja viena kustama lieta vienlaicīgi pārdota vairākām personām, tad priekšrocība būs tai personai, kurai šī lieta ir nodota. Bet otrai personai būs tikai prasījuma tiesība pret pārdevēju.
…
Eksāmena špikeri lietu tiesības. Jautājumi: 1)Lietu tiesību raksturojums. 2) Lietu tiesību institūti. 3)Valdījuma jēdziens un būtība. 4)Valdījuma veidi un to nozīme. 5)Valdījuma iegūšana, turpināšanās un izbeigšanās. 6) Īpašuma iegūšana – denacionalizācija. 7) Īpašuma priekšmets un veidi. 8) Valdījuma aizsardzība. 9) ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS TIESĪBU APROBEŽOJUMI. 10) Īpašuma iegūšana ar piegūšanu. 11) Īpašuma iegūšana ar piegūšanu. Utt. Piemēram: 1)Lietu tiesību raksturojums. Lietu tiesības – civiltiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām. (attiecības starp subjektiem un lietām). Lietu tiesiskajās attiecībās persona var īstenot savas tiesības uz: -mantu, -lietu, -lietu piederību, -valdījumu un rīcību. Lietu tiesības ir absolūtas tiesības. Jebkurai personai ir jāņem vērā lietas īpašnieka, pilnvaroto personu intereses, kam ir tiesības uz konkrētu lietu. Pārējiem ir pienākums atturēties no lietu tiesību aizskaršanas. Civiltiesību speciālists K. Čakste uzsver, ka lietu tiesībām piemīt tā saucamās: *sekošanas tiesības, *priekšrocības tiesības. Sekošanas tiesības izpaužas tādējādi, ka uz nekustamo īpašumu nodibinātais servitūta ceļš paliek kā šī nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kaut arī tā līdzšinējais īpašnieks to pārdevis citai personai. Sekojoši, jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam būs jāsamierinās ar servitūta ceļa pastāvēšanu. Priekšrocības tiesības – konfliktu gadījumos, kad saduras saistību tiesības ar lietu tiesībām, priekšroka ir lietu tiesībām. Piemēram, ja viena kustama lieta vienlaicīgi pārdota vairākām personām, tad priekšrocība būs tai personai, kurai šī lieta ir nodota. Bet otrai personai būs tikai prasījuma tiesība pret pārdevēju. 2. Lietu tiesību institūti. Tradicionāli lietu tiesības iedala 3 galvenos institūtos: -valdījums – personas vara pār lietu ar gribu rīkoties līdzīgi īpašniekam. -īpašums – pilnīgas varas tiesības pār lietu, tiesības valdīt, lietot un iegūt visus labumus, atprasīt no katras trešās personas uz īpašuma tiesību pamata. Īpašuma tiesības ir neierobežotas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus. Par īpašuma priekšmetu var būt tas, kas nav izņemts no civiltiesiskās apgrozības. -tiesības uz cita lietu –( jeb turējums vai valdījums) var nodibināt uz citai personai piederošu lietu ar likumu, līgumu, tiesas spriedumu, mantošanas ceļā. Tiesības uz cita lietu var izpausties kā servitūti, reālnastas, ķīlas tiesības. # Servitūti – tiesības uz cita lietu ar kuru īpašuma tiesības uz to lietošanas ziņa ir aprobežotas kādai noteiktai personai vai noteiktam īpašumam par labu. Servitūti iedalās ...
