Pēdējos desmit gados termins „imidžs” jeb tēls ir krietni vien apbružāts no biežās lietošanas. Uz līdzenas vietas rodas dažādas imidžmeikeru kompānijas un atsevišķi personāži, bet patiesībā situācija tēla veidošanas jomā, ja neskaita popzvaigznes un politiķus, ir visai bēdīga. Pietiekami nenovērtējot imidža nozīmi, firma var ciest lielus zaudējumus.
Visbiežāk jaunie komersanti aprobežojas ar rūpēm par savu ārējo tēlu- pēdējā modeļa automobilis, dārgs pulkstenis, labas kurpes un uzvalks. Taču mēs jau esam pieraduši pie šiem veiksmīga uzņēmēja aksesuāriem un īsti tiem neuzticamies, mēs gribam zināt, kas slēpjas aiz šīs spožās fasādes. Rūgtas pieredzes mācīti, mēs uztveram šādu demonstrāciju ar zināmām aizdomām.
Vairāki autori sniedz definīcijas par tēla jēdzienu:
Tēls ir publiskas interpretācijas procesa rezultāts vēsturiski pamatots, relatīvi ilgstošs un nākotnē orientēts priekšstats par organizāciju (uzņēmumu). Tēlam ir pozīcija, reputācija, sociāla nemateriāla vērtība, izpausmes pakāpe.1…
