Darba līguma un uzņēmuma līguma salīdzinoša analīze

SECINĀJUMI
Studiju darba izstrādes procesā, izpētot atbilstošu literatūru, normatīvos aktus un tiesu praksi, autore apkopoja materiālus un nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. No līgumu definīcijām izriet, ka gan darba līgums, gan uzņēmuma līgums ir par noteiktā darba vai pasūtījuma izpildi. Par juridisko kritēriju abu līgumu nošķiršanai kalpo Civillikuma 2179.panta 2. daļa - ja tiesisko attiecību mērķis ir kāds konkrēts darba rezultāts, nevis darbs vispār, līgums atzīstams par uzņēmuma līgumu.
2. Darba līgumam ir divi priekšmeti: personība – darbinieks, kas veic darbu, un pats darbs, savukārt, uzņēmuma līguma priekšmets ir vērsts un noteikto rezultātu, konkrētā mērķa sasniegšanu, kas ir norādīts līgumā.
3. Darbinieks saskaņā ar Darba likumu ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteikto darbību darba devēja vadībā. Savukārt, par uzņēmēju var būt gan fiziska, gan arī juridiskā persona. Atšķirībā no darbinieka, uzņēmējs strādā lielākas patstāvības apstākļos, nepakļaujoties darba kārtības noteikumiem.
4. Salīdzinājumā ar darbinieku, uzņēmēja stāvoklis ir sliktāks, jo uzņēmējs nevar pretendēt uz valsts sociālajām garantijām. Līdz ar to arī pasūtītājam ir piešķirta lielāka autonomija salīdzinājumā ar darba devēju. Slēdzot uzņēmuma līgumu uz ilgāku laiku to vienmēr ir jāņem vērā un jāizvērtē, kas tieši šajā gadījumā ir izdevīgāk.
5. Uzņēmējs pasūtījumu var izpildīt personiski, vai arī piesaistot palīgus, noslēdzot apakšuzņēmuma līgumu, kā arī uzticot izpildi trešais personai, savukārt darbiniekam jāpilda darbs tikai personiski. Ja uzņēmēji uzņemas darbu veikt kopīgi, saskaņā ar Civillikuma 1674.pantu veidojas solidārā saistība, kas neveidojas darbiniekiem. Darbiniekiem solidārā atbildība rodas tikai tādā gadījumā, ja tas speciāli ir paredzēts darba līgumā.
6. Pasūtītājam ir lielāka brīvība attiecībā pret to, ar ko slēgt uzņēmuma līgumu. Šajā gadījumā līgumu brīvības princips ir mazāk ierobežots, pasūtītājs līgumpartneri var izvēlēties vadoties no tīri subjektīvā viedokļa, savukārt darba devējs var vadīties tikai no profesionāliem kritērijiem un nepieļaujot diskrimināciju.
…