Cilvēki, kuri dzīvo vadoties pēc sirds, piedzīvo lielākas pārmaiņas dzīvē nekā cilveki, kuri vadās pēc prāta. Prāts diktē vienu un to pašu, bet sirds ir domāta tam, lai piedzīvotu skaistas, neaizmirstamas un, iespējams, īslaicīgas pārmaiņas. Jā, īslaicīgas pārmaiņas, bet, manuprāt, tās var būt visspožākās un ekstravagantākās pārmaiņas.
Lai cilvēks savu dzīvi pavadītu kā pienākas, nevar uzticēties tikai veselajam saprātam. Ir jāļauj sirdij vaļu, lai tā skrien, skrien un nekad neapstājas taciņas malā. Labak ir nožēlot izdarīto, nekā gausties par to, ko varēja izdarīt. Dzīve skrien uz priekšu lieliem soļiem, tāpēc ir jāņem viss, ko tā dod.
…
