Neizjaucamie savienojumi

Savā starpā brusas ir iespējams savienot arī ar dažādiem savienojumiem. Savienojumus, kuros vienas detaļas daļa blīvi ieiet otrā detaļā, kurai ir izveidots padziļinājums, sauc par tapu savienojumiem. Ja konstrukcijas līmē ar tapu savienojumiem, tad detaļām izveido tapas, tapu starpas, dobumus, urbumus, ierievjus un rievas.
Par tapu sauc brusas galā izveidotu izcilni, kas tiek ievietots otrā brusā izveidotā dobumā, tapas starpā, kas atrodas brusas galā, vai urbumā. Tās formai un izmēriem ir jābūt atbilstošiem konkrētajam dobumam vai tapas starpai. Dobumā un tapas starpā ievieto tikai plakanu tapu, bet urbumam tā ir apaļa, turklāt, dēļ koksnes briešanas īpašības, šīm vietām, kurās ievieto tapas, ir jābūt vismaz par 2 – 3 mm dziļākām nekā tapas garumam.
Ierievis ir izcilnis, kas tiek ievietots atbilstošā rievā, un tas ir visā brusas garumā tāpat kā rieva. Lai savienojumi būtu izturīgi, tie ir rūpīgi un kvalitatīvi jāsalīmē, tāpēc ļoti svarīgs ir līmvirsmas laukums un tas, cik blīvi savienojumā ievietotas detaļas.
Tapas pēc formas iedala plakanās, trapecveida, zobveida un apaļās. Plakanās tapas var būt izveidotas dažādi, piemēram, taisna tapa ar taisnu plecu, slīpa tapa ar slīpu plecu un taisna tapa ar slīpu plecu. Lai tām nodrošinātu lielāku stiprību, plakano tapu šķiedru virzienam jābūt vienādam ar brusas šķiedru virzienu. Taču, ja tapa tiek veidota slīpi, tad šķiedru virzieni nesakritīs un konstrukcijas stiprība būs mazāka.
Tapas var būt gan caurejošas, ja tās iziet cauri brusai, kurā tās ievietotas, gan necaurejošas, ja paliek brusā. …