[..] Mērķis bija ļoti vienkāršs - nepieļaut nekādu informācijas noplūdi un noturēt varu savās rokās. Kā arī tika ietekmēts un deformēts uzskats, par dzīves uztveri, centās panākt, lai visi valdošo totalitārismu uzskata par ideālo dzīvi.[..]
Uzticēties nevarēja nevienam, pilnībā nevienam. Belševica bija ļoti drosmīga, viņa noteikti zināja, ko viņa dara, un kas pēc tā sekos. "Zemiskākais vergs, kas pieder krustnešiem ar zobenu un dzeju" es saprotu, ka viņa stāsta par pazīstamo.[..]
Pateicoties Belševicai un citiem dzejniekiem, kā arī vienkārši parastiem cilvēkiem, mēs panācām brīvību Latvijas valstī. Mēs kļuvām neatkarīgi, jo atradās cilvēki, kuriem nebija bail. Atradās cilvēki, kuri nebija gatavi samierināties un izlēma rīkoties.
