Senie Grieķi uzskatīja, ka līderis var būt tikai izredzētais, ka līderība ir iedzimta īpašība, kas tiek dota kā Dieva velte jeb “harizma” šiem cilvēkiem. Mūsdienās šī teorija ir pārstājusi dominēt, tomēr fakts, ka līderim piemīt raksturīgas specifiskas īpašības, turpina pastāvēt. Mūsdienu organizācijas psihologs R. Hendi (R. Hendy) kā galvenās nosauc šāda līdera īpašības:
1)intelekts, kuram jābūt augstākam par vidējo, bet tomēr ne ģenialitātes līmenī. Svarīga ir spēja risināt sarežģītas un abstraktas problēmas,
2)iniciatīva, patstāvība un apķērība, augsta darbības motivācija,
3)pārliecība par saviem spēkiem. Pietiekami augsts savas kompetences, ambīciju un pretenziju novērtējums.
Tātad, LĪDERIS ir intelektuāls, apķērīgs, patstāvīgs, pārliecināts par saviem spēkiem, kompetents dažādās jomās cilvēks. GATAVĪBA – prasmju un attieksmju vienība, kas nodrošina dzīves darbības mērķu sasniegšanu un vajadzību apmierināšanu. Tagad saliekam šīs abas definīcijas kopā, un sanāk, ka GATAVĪBA BŪT LĪDERIM nozīmē: dzīves darbības mērķu sasniegšanu, izmantojot savu intelektu, apķērību, motivāciju, pārliecību un kompetenci. Varētu pat teikt, ka pastāvošās iekārtas un mūsu valsts ekonomiskā līmeņa apstākļos būt līderim, tas nozīmē – izdzīvot.…
