Īpaša situācija ES valda lauksaimniecības nozarē. Eiropas fermeri saņem ievērojamas subsīdijas un atbalsta maksājumus. Tam tiek tērētas 2/3 no ES budžeta. Turklāt daudzu lauksaimniecības produktu ievešanai ES ir noteikti ierobežojumi. ES atbalsta maksājumu saņemšanas kārtība ir stingri noteikta, prasības ir augstas un dažkārt tās var izpildīt tikai lielākās saimniecības. Lauksaimnieciskās ražošanas koncentrācijas process (lielfermu veidošanās) turpinās, saimniecību un nodarbināto skaits samazinās.
Kopumā ES ekonomiskais modelis balstās uz brīvību: brīva preču un pakalpojumu plūsma, brīva kapitāla plūsma un brīva darbaspēka kustība. Tas ir milzīgs Eiropas sasniegums. Gulēt uz lauriem nav pamata: par brīvību ir jāmaksā. Imports bremzē daudzu ekonomiski vājāko valstu attīstību, kapitāls (nauda) aizplūst uz valstīm ar labāku investīciju vidi, bet valstis ar augstāku darba samaksu un labākām sociālām garantijā ‘’aizvilina’’ labākos un spēcīgākos darba darītājus. Neko darīt, atvērtas robežas un kopīga ekonomiskā telpa saasina konkurenci arī pašas ES dalībvalstu starpā.
…
