Laikam latvieši pievērsa īpaši lielu nozīmi, taču viņu priekšstati par laiku atšķīrās no mūsdienu cilvēka laika izpratnes. To mums ļauj secināt tautasdziesmas, kurās par laiku, lielākoties, tiek runāts nevis minūtēs un stundās, bet gan lielākos terminos, piemēram, runājot par cilvēka mūžu, darbam atvēlēto laiku, vai brīvo laiku:
‘’Dzīvo, mana māmuliņa,
Ka tu mani lietā liec;
Gana laika tev gulēti,
Zem zaļajāmi velēnām.‘’