Dievs katru cilvēku ir radījis kā vienreizēju un neatkārtojamu. Katru ir apveltījis ar spēju mīlēt, domāt un brīvi izvēlēties, katru apdāvinājis ar viņam vien raksturīgu garīgo un fizisko īpašību potenciālu tādā mērā, kāds nepieciešams viņa pilnīgai laimei – apzināties Radītāja labvēlošo klātbūtni. Garīgo un fizisko īpašību potenciāls ir Dieva dotā dāvana un uzdevums vienlaicīgi. Dāvana, ko ar Dieva žēlastības palīdzību var attīstīt un pavairot Dievam par godu, kā arī sev un cilvēkiem par labu. Nožēlojamā dzīves situācijā atrodas tas cilvēks, kurš nav izmantojis šo iespēju būt laimīgam, baudot dzīvi Dieva dāvātajā krāšņumā un daiļumā, nav centies apzinīgi attīstīt savu personību, izšķiežot Radītāja dāvanas, nav attaisnojis Viņa cerības. Vienīgi personība ir spējīga izaudzināt personību, tikai tas, kurš ir atklājis un attīstījis sevī Radītāja ieceres, spēs palīdzēt to darīt citiem.
