Lielākoties jēdziens “koncentrācijas nometne” saistās ar nogalinātiem ebreju miljoniem, nacistisko Vāciju, Hitleru… Taču koncentrācijas nometņu vēsture ir nedaudz senāka par Otro pasaules karu. Zināms, ka 19. gadsimta nogalē Kubā bija ierīkota spāņu campos de concentraciones, nedaudz vēlāk, angļu – būru kara laikā, koncentrācijas nometni izveidojuši angļi (contentration campus). Vācijā pirmo koncentrācijas nometni ierīkoja sociāldemokrāti 1923. gadā, kas bija domāta kā nometne ārzemniekiem, lielākoties ebrejiem.1 Nenoliedzami, pats lielākais Rietumeiropas koncentrācijas nometņu bieds bija (un joprojām ir) Aušvice – Birkenava, kuru vācieši 1940. gadā izveidoja kā koncentrācijas nometni poļu politiskajiem ieslodzītajiem. Masveida noindēšana ar gāzi Aušvicē I tika uzsākta 1941. gada beigās, bet 1942. gada pavasarī to pārcēla uz Birkenavu, kur divas nelielas lauku mājas tika pārveidotas par primitīvām gāzes kamerām. Lielās, īpaši projetētās modernas tehnikas krematorijas sāka daroties 1943. gada pavasarī. Pēdējās noindēšanas tika veiktas 1944. gada novembrī. …
