Apzināšanās, ka svaigi izveidotajā ģimenē viņš nav vis noteicējs, vīrieti nomāc, taču tas cenšas atrast pretargumentus un turēties pretī apavu zolei, kas spēcīgi spiež pakausi. Gribot negribot naktīs nākas sastapt paša vecākus, taču tad to komunikācija stipri atšķiras no tā, kas notiek Indrānu saimniecībā dienas gaišajā pusē. Neapzinātajās iedomās māte un tēvs tiek satikti pāris desmitus gadu atpakaļ, tomēr sajūtas ir citādākas, nekā iepriekš jūtams abpusējs vēsums sajaukumā ar vēlmi tuvināties, kuru neviens nemāk pareizi parādīt. Un tā Indrāni stāv viens otra sapņos – kā kalni un arī pirmie spertie soļi ir par īsu, lai tiktu pāri mežonīgajai uzskatu un prioritāšu upei, kas mutoļo to starpā.
Apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēli, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko Rūdolfa Blaumaņa lugas “Indrāni” pārdzīvo miegā atšķiras atkarībā no katra personīgās pieredzes, taču no kopā piedzīvotajiem gadiem neaizbēgt. Katrs vēlas atgriezties uz to laiku, kad bija mierīgāk, citādāk un visdrīzāk – labāk.
…
