Personāžu komunikācijas prasmes vērtēju pozitīvi, abi labi dekodē viens otra vēstījumu un sniedz nepārprotamas atbildes. Arī aktieru prasmes ir kvalitatīvas, jo skatītājs notic sižetam, nerodas šaubas par vārdu un emociju patiesumu, tam palīdz arī sejas izteiksmes. Domāju, ka Čakija vēstījums bija pārliecinošs, arī vieta, kur viņš izvēlējās par to runāt ir piemērota, jo abi komunikatori jūtas ērti un nav saspīlējuma.
Secinu, ka pat īsā komunikācijas situācijā ir tik daudz zīmju, ko jāspēj pamanīt un atkodēt, lai veidotu atgriezenisko saiti. Saprotu, ka komunikatoriem jābūt līdzīgiem, lai spētu saprast vienam otru, pretējā gadījumā var rasties pārpratumi. Novēroju arī to, ka ilgstoši atrodoties kādā konkrētā grupā, cilvēks sāk pieņemt šīs grupas izturēšanās un runas veidu, izmantot līdzīgus tropus un vienādi konotēt zīmes.
…
