Tas liek domāt par bijušajiem latviešiem kompartejiešiem, kuri attaisnojas ar to, ka padomju sistēmā nebija iespējams ieņemt būtisku amatu esot nekomunists, taču vai tas tiešām bija svarīgi. Lai arī Merķelis attēlots kā latviešu aizstāvis, manuprāt, latviešiem bija jāieklausās tieši Vārdotājas vārdos, tādēļ ka latvieši apspiedošo
sistēmu izmanto kā attaisnojumu savām darbībām, un, šķiet, nemaz nenožēlo izdarīto, uz ko tos mudināja Merķelis. Uzskatu, ka cilvēkam nav jābūt apstākļu, bet gan savas izvēles produktam. Lai gan gudrību zinātājas liktenis galu galā neaizveda viņu pie vislabākā
iespējamā rezultāta, taču fakts ka Vārdotāja pie tā nonāca savas izvēles rezultātā ir pats
svarīgākais.
M. Zālītes luga “Tiesa” ir vērtīga pateicoties savām idejām, kuras tā spējusi ietvert
pāris budēļos un dažos lielskungos. Tik smalki kā ar zīda diegiem autore savieno pagātni un tagadni rūpīgi ieslēpjot daudzas svarīgas pērles, atliek tikai tās atrast.…
