| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Bērnu tiesību vēsturiskā attīstība | 3 |
| 2. | Normatīvie akti, kuri atbild par bērnu tiesībām un pienākumiem | 4 |
| 3. | Bērnu tiesību aizsardzības mērķi un principi | 6 |
| 4. | Bērna pamattiesības | 7 |
| 5. | Bērna pienākumi | 11 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Ievads.
Tēmas „Bērnu tiesības un pienākumi” aktualitāte būs vienmēr un paliks aizvien aktuālāka, jo bija, ir un būs bērni, bet vai viņi pievērš lielu uzmanību savām tiesībām un to vienotību ar saviem pienākumiem? Diez vai ,jo īpaši jaunākie bērni tam pievērš pat mazāku uzmanību nekā lielāka vecuma bērni.
Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Izņēmumi ir tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.1
Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.2
2.Normatīvie akti, kuri atbild par bērnu tiesībām un pienākumiem
Latvija ir pievienojusies šādiem tiesību aktiem:
Eiropas Padomes Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu;
Konvencija par bērnu tiesībām (latviešu un krievu valodā);
Bērnu tiesību deklarācija;
Konvencija par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību;
Par Hāgas 1961. gada 5. oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību;
ANO Ģenerālās Asamblejas Speciālās sesijas par bērniem noslēguma dokuments „Bērniem piemērota pasaule” (latviešu un krievu valodā),
un ir pieņemti tādi likumi kā:
Civillikums;
Bērnu tiesību aizsardzības likums;
Satversme
Bērnu tiesību deklarācija tika pieņemta Tautu Savienības 5. asamblejā 1924. gadā. Tās pieņemšanu īpaši sekmēja Lielbritānijas „Glābiet bērnus” organizācija. Vēsturiski šī deklarācija bija pirmais cilvēktiesību dokuments, kuru pieņēma starpvaldību organizācija. Deklarācijā tika likts ievērojams uzsvars uz bērnu sociālajām un ekonomiskajām tiesībām. Deklarācijā netika runāts par valstu pienākumu nodrošināt bērnu tiesības, visa atbildība tika uzlikta pieaugušajiem. Deklarācija lika pamatus starptautisko standartu izstrādei bērnu tiesību jomā.1…
Daudzi starptautiskie dokumenti regulē bērnu tiesības. Starptautiskie dokumenti uzsver to, ka bērni paši nav spējīgi sevi aizsargāt. Tāpēc bērnu aizsardzībai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Svarīgākie starptautisko tiesību dokumenti bērnu tiesību jomā ir izstrādāti starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ietvaros. Bērnu tiesību attīstība uzskatāmi parāda, kā ekonomiski sociālās situācijas maiņa sabiedrībā ietekmē attieksmi pret cilvēku grupām un viņu tiesībām. Piemēram, Rietumeiropā bērnu likumīgo statusu ietekmēja četras svarīgas un savstarpēji saistītas parādības. Pirmkārt, pieaugot lauksaimniecības mehanizācijai, samazinājās nepieciešamība pēc darbaspēka atsevišķās lauksaimniecības nozarēs, kas savukārt ietekmēja bērnu skaitu ģimenē. Otrkārt, līdz ar likumu par obligātās izglītības ieviešanu 19. gadsimtā izglītība tika atzīta kā vērtība. Tas ļāva bērniem izmantot izglītības jaunās priekšrocības, jo tika pieņemti jauni likumi, kas noteica gan to, cik stundu bērni drīkst dienā strādāt, gan arī viņu darba apstākļus. Treškārt, ievērojamas pārmaiņas Rietumeiropas sabiedrībā skāra arī sievietes tiesisko statusu, viņa vairs nebija vīrieša īpašums. Līdz ar to arī bērni vairs netika uzskatīti par tēva īpašumu.
