• Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēsture

     

    Konspekts6 Ģeogrāfija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 1.
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 2.
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 3.
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 4.
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 5.
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 6.
  • Konspekts 'Galvenās upju tīkla sistēmas Latvijā un to vēsture, upju ieleju veidošanās vēstu', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Upes ielejas ģeomorfoloģiskā šķērsprofila interpretācija
1. Teorētiskais pamatojums
Upju ieleju tīklu veido gan terasētās, gan palieņupju ielejas. Latvijas mūsdienu upju ieleju tīkla veidošanās aizsākās pirms 13-14 14C tūkstošiem gadu leduslaikmeta beigu posmā, kad teritorijas deglaciācijas gaitā erozijas bāzi veidoja ātri mainīgie lokālie ledāja sprostezeri, ārpusledāja izolētie un paliku ezeri un Baltijas ledus ezera baseini (1. tabula). Daļa upju ieleju ir mantotas, jo tās sakrīt ar senajām pirmskvartāra un iepriekšējo starpleduslaikmetu ielejām. Galvenās upju ielejas izveidojās 10,2-12,0 tkst. 14C (11,6-13,8 tūkst. kalendāriem) gadiem.
Dabas apstākļu periodizācija un galvenās īpatnības leduslaikmeta beigu posmā
Latvijas teritorijā

Atlants