-
Kultūra un sadzīve 20.gadsimta 20.- 30.gados ASV
Jaunais kurss -ekonomisku pasākumu un sociāli pasākumu kopums laika posmā no 1933. līdz 1938.gadam, ko ieviesa toreizējais ASV prezidents F.D. Rūzvelts, lai likvidētu Lielās Depresijas sekas ASV. 1933. gadā, prezidentam Rūzveltam pārņemot amata pilnvaras, stāvoklis bija kritisks: ap 50% rūpniecības jaudu netika izmantotas, apmēram 13 000 000 cilvēku bija bez darba, bez sociālajām garantijām - gandrīz trešdaļa no valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Lauksaimniecībā valdīja pārprodukcija, kas izraisīja fermeru masveida izputēšanu. Prezidenta zvēresta nodošanas dienā Amerikas banku sistēma pasludināja maksātnespēju (sabruka). Situācija no prezidenta prasīja nekavējošu rīcību. Turpmākajās 100 dienās – rekordīsā laikā, tika pieņemti likumi un reformas, kas veidoja turpmāko "Jaunā kursa" (NEW DEAL) mugurkaulu. Turpmākajos gados tika pieņemti likumi arī par sociālajām garantijā, par darba samaksu u.c.
Galvenais uzdevums bija reaktivizēt neizmantotās ražošanas jaudas, likvidējot bezdarbu. Uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības atjaunošanai. Bija nepieciešam palielināt cenas un likvidēt pārprodukciju. Tas tika panākts ar lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanu, - fermeri, kuri piekrita sadarboties ar valdību, saņēma kompensācijas. Piemēram, cūkas tika apkautas, bet kokvilna stādījumi iearti zemē. Tas izraisīja zināmu neapmierinātību, bet mērķis bija sasniegts- cenas cēlās.
Tika izveidoti vairāki desmiti sabiedrisko projektu, kuros nodarbināja vairākus miljonus bezdarbnieku, kas deva iespēju tiem saņemt reālu palīdzību. Īpaši liela nozīme tika piešķirta infrastruktūras projektiem, tika izbūvēti vairāk kā 1 000 000 km ceļu, vairāki tūkstoši km dzelzceļu un tml. Infrastruktūras projekti bija tik nozīmīgi tāpēc, ka atveseļoja visu saimniecību, samazinot ražošanas izmaksas un padarot efektīvāku visu saimniecības sistēmu.
…
20. gadsimts ASV sākās ar ļoti strauju ekonomikas attīstību, galvenokārt, pateicoties tehnoloģiju attīstībai un dabas resursu pielietojamībai. Sāka plaši izmantot naftu, metālu, gāzi un citus resursus. Šis uzplaukums aizsākās pēc 1. Pasaules kara. Lai gan algas kritās, ražošanā peļņa auga. Ekonomiskā „buma” pamatā bija kreditēšana un inflācija akciju tirgū. 20., 30. gados attīstība un pārmaiņas bija vērojamas arī dažādās kultūras nozarēs. Arhitektūra. 20. gadsimta sākumā jaunās arhitektūras pārstāvju skaits nebija liels. Redzamākās personības Amerikas arhitektu saimē tajā laikā bija Lūiss Salivans (1856 –1924) un viņa skolnieks Frenks Loids Raits (1869 – 1959). Salivans noveda līdz mākslinieciskai pilnībai Čikāgas skolas racionālo lakonismu [racionāls – lietderīgs, ērti lietojams; lakonisks – īss, kodolīgs] debesskrāpju celtniecībā, mēreni iekļaujot to dekorā jūgendstila ornamentiku. Savukārt, Raits atteicās no tradicionālās mājas formas un radīja jaunu nelielas dzīvojamās mājas (kotedžas tipu) ar brīvu plānojumu. Ar dabisko materiālu izmantojumu, terašu, plakano jumtu brīvu izkārtojumu viņš panāca celtnes organisku saliedētību ar dabu, tādējādi likdams pamatus organiskajai arhitektūrai. Raita radītās vērtības lielu atbalsi rada Eiropas arhitektūrā – 20. gadsimta sākumā konstruktīvā virziena tradīcijas, kas Eiropā bija izkoptas galvenokārt rūpniecības objektu būvē, bagātinājās ar Amerikas arhitektu dzīvojamo māju celtniecībā izstrādātajām tradīcijām. 20. gadsimta 20. – 30. gados par arhitektu galveno uzdevumu kļuva daudzstāvu un daudzdzīvokļu māju celtniecība, kā arī jaunajiem dzīves apstākļiem atbilstošs telpu izkārtojums tajās. Veidojot jaunās modernisma virziena arhitektūras principus, arhitekti paplašināja savu uzdevumu loku tai ziņā, ka sāka rūpēties ne tikai par celtnes eksterjera [arhitektoniski un mākslinieciski izveidots ēkas ārskats] izveidi, bet arī par iekštelpas raksturu. Telpas organizācija kļuva par vienu no jaunās arhitektūras pamatuzdevumiem. Pārciestās Pirmā pasaules kara grūtības un zudusī ticība cilvēka eksistences stabilitātei radīja savdabīgu psiholoģisku efektu, daudzi no dzīves gribēja gūt iespējami vairāk baudas. Sabiedrību pārņēma vispārēja aizraušanās ar sportu, kino, mūziku, dejām, spēlēm, konkursiem. 20. gs. Sākumā izplatījās pārliecība, ka tieši pilnīga brīvība dzimumdzīvē un spēja atklāti paust savas emocijas ir „normālas” sabiedrības pazīme. [Zīgmunda Freida teorija]. Parādījās jauni pretapaugļošanās līdzekļi. Daudzi aizrāvās ar krustvārdu mīklu risināšanu [ pirmā mūsdienu izskata krustvārdu mīkla parādījās 1913. g. kādā Ņujorkas laikrakstā ]. Neparasti lielu piekrišanu iemantoja jaunā galda spēle „Monopols”. 1920.g. Atlantiksitijā notika pirmais skaistuma konkurss „Mis Amerika”. 1929. g. ASV Kinomākslas akadēmija pirmoreiz piešķīra apzeltītās „Oskara” statuetes gada labākajām filmām . Mūzikā aizsākās un pilnveidojās džeza mūzika. Sabiedrība alka pēc brīvības apzināšanas, dzīves baudīšanas. Neizpalika arī luksuss preces. Tā piemēram,vēl mūsdienās mēs apbrīnojam Cord-L29 (1929). Vienu no ekskluzīvākajiem un dārgākajiem automobiļiem ASV 20.gs. 20.,30. gadu mijā.Tos nelielā sērijā pēc individuāliem pasūtījumiem izgatavoja kompānija Cord - Auburn & Connersville, Indiana, ASV. Šis automobilis tika radīts uz ģeniālā konstruktora Harry Miller, kurš veiksmīgi izstrādāja dažādus sacīkšu auto, ideju bāzes. Kino zaudēja savu „mēmumu”. Tas gan notika ne tikai ASV, bet vairākas valstīs pakāpeniski.
