Es domāju, ka sākumā ir jāpateic, kādi ir konservatīvisma galvenie principi un tikai pēc tam ir jārunā par to, kāda ir tās nostāja pret politisko darbību un politiskās darbības aspektiem: tādiem kā valsts, valsts institūcijas, konstitūcija un sociālā politika. Konservatīvie uzsvēra, ka vienmēr jāsaglabā to, kas ja ir izstrādāts un pie kā visi jau ir pieraduši. Tā ir visur dzīvē un arī politikā. Konservatīvie uzskata, ka primārais uzdevums ir veco tradīciju saglabāšana. Ir jāmīl to, kas tev jau ir un principā nav īpaši jātiecas kaut kādam iespējamam labumam. Respektīvi: saglabāt mazāko, bet reālo labumu ir svarīgāk, nekā censties visu laiku panākt kāda nereālā un nesasniedzama labuma sasniegšanu. Labāk mazākais labums šodien, nekā iespējami lielākais labums rītdien. Konservatīvie uzskata, ka ir jāizvēlas to, kas jau ir labi pazīstams, nevis to, ko vēl jāuzzina. Principā ir arī jābauda to, kas tev jau ir pieļaujams un nav jāsapņo par kaut ko citu. Kad es lasīju Oakeshott eseju man visu laiku gribējās uzdot jautājumus: Vai tad tiešām konservatīvie neparedzēja nekādu progresu? Vai viņi tikai gribēja saglabāt veco kārtību un neparedzēja nekādas pārmaiņas?…
