Es neesmu pārliecināta vai latviešu Raudupieti un romiešu Mēdeju vispār var salīdzināt. Manuprāt, šajos stāstos ir ļoti maz kopīga. Vienīgais vienojošais ir mīlestība un mīlestības mokas. Un ko sieviete ir gatava darīt mīlestības dēļ. Sievietes ir gatavas nogalināt savus bērnus-mīlestības vārdā. Vai arī ļaut nomirt savam bērnam acu priekšā!
Raudupiete bija iemīlējusies vīrietī un vēlējās ar viņu precēties. Bet tā kā vīrietis atraidīja viņu un kā šķērsli minēja Matīsiņu. Viņa jutās aizskarta un reizē dusmīga, ka ir kāds šķērslis , kas traucē apprecēt viņas iemīļoto-Kārli. Raudupietei ar vien pieauga naids pret pašas dēlu, bet viņas saprāts neļāva nogalināt savu bērnu. Bērna nāve nebija plānota. Varbūt viņa palīdzēja notikt šim nelaimes gadījumam, nepieskatot Matīsiņu, bet viņa nenogalināja savu bērnu ar pašas rokām. Viņa vienkārši atļāva Matīsiņam nomirt, jo viņai galvā bija iespējamā mīlestība un laime kopā ar Kārli, jo nu vairs nebūs nekāda šķēršļa viņas pašas laimei.…
