Uzskatu, ka latviešu tauta ir lepna par savu zemi. Mēs nekaunāmies no tā, kas esam. Ezītis teica: „Es nāku no dubļiem un purviem, kur sejas kā atvāztas āvas, es nāku no mēslu kaudzes, es nāku no tumsas un nāves.”
Lugas noslēgumā tauta tiek atbīvota no ilgajām ciešanām, jo ezītis ir zaudējis savu kažoku. Tauta dzinās pēc sava labuma nerēķinoties ar citiem. Šajā lugā cūkas vēlējās no ezīša atņemt pēdējo ēdienu. Un viņām tas tomēr neizdevās.
…
