Ģimene ir viena no sabiedrības pamatsastāvdaļām, kas nodrošina indivīda fizisko, emocionālo, sociālo un kultūras attīstību. Sociālā mijiedarbība starp ģimeni un plašāku sabiedrību veido pamatstruktūras, kurās tiek nodrošinātas vērtības, normas, tradīcijas un likumi. Ģimenes mijiedarbība ar sabiedrību ir divvirzienu process: no vienas puses, sabiedrība ietekmē ģimenes vērtības, uzvedību, dzīvesveidu un resursu pieejamību; no otras puses, ģimenes modelis, uzvedības normas un kultūras tradīcijas ietekmē sabiedrību, veidojot kopienu stabilitāti un sociālo kohēziju.
Sociālā mijiedarbība ir ilgstošs process, kas ietver informācijas, vērtību, normu un uzvedības apmaiņu starp indivīdiem un grupām. Ģimene ir primārā socializācijas institūcija, kurā bērni apgūst pamata sociālās prasmes, vērtības un uzvedības normas, kas vēlāk tiek izmantotas plašākā sabiedrībā. No ģimenes bērni iegūst pirmās pieredzes par sadarbību, konfliktu risināšanu, emociju regulāciju un kolektīvo atbildību.
…
