Nē, es nepiekrītu apgalvojumam, ka nāves sods ir nehumāns un pilnībā atceļams. To es centīšos pierādīt savā esejā.
Nāves sods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu – pamatā par slepkavību vai valsts nodevību. Lai gan viedokļi par nāvessodu dažādās valstīs ļoti atšķiras, es piekrītu, ka tas ir humāns un to var pielietot, bet tikai tādā gadījumā, ja nodarītais noziegums ir sevišķi smags. Tātad, ja ir noslepkavots cilvēks vai nodota valsts. Manuprāt, ja cilvēks ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu, tad viņš ir jāsoda atņemot dzīvību. Savukārt, ja viņš tiks iesēdināts cietumā uz vairākiem gadiem, un, tad izlaist ārā no apcietinājuma, neviens jau nevar garantēt, kad ļaundaris neturpinās atkal slepkavot. Kādēļ, lai ļautu dzīvot cilvēkam, kurš slepkavo sev tuvumā esošos cilvēkus. Tāds cilvēks nav pelnījis dzīvot.
Pasaulē ir daudz šādu noziedznieku, kuri slepkavo un jūtas gandarīti par to, un nesaņem vajadzīgo sodu. Lai gan Latvijā netiek izpildīti nāves sodi, bet es domāju, kad tas būtu nepieciešams. Ja mūsu valstī tiktu izpildīts nāves sods, tad, manuprāt, arī šo noziegumu veicēji būtu mazāk. Nāves sods nodrošina to, ka noziedznieks nevarēs turpināt noziegumus. …
